Australian Embassy
Timor-Leste

Austrália dada bee moos ba komunidade sira iha Timor-Leste

Austrália dada bee moos ba komunidade sira iha Timor-Leste

9 October 2014

Governu Austrália kontinua asegura asesu bee mos no saneamentu ba komunidade izoladu sira iha Timor-Leste.

Ba liu iha fatin izoladu iha distritu Manufahi, asesu ba iha aldeia Oerema difisil tebes tanba laiha estrada no mos laiha ahi-eletrisidade, iha deit solar balun. Populasaun sira mos kontinua hasoru falta bee moos molok atu tama iha fulan-Augusto foin lalais ne’e.

Liu-husi programa Bee, Saneamentu no Ijéne iha Komunidade (BESIK), Governu Austrália fó apoiu fundus ba sistema foun bee moos nian ba komunidade sira. Agora, kanu ho metru rihun-neen atus-sia (6,900m) kanaliza ona bee ba uma-kain ualu-nulu resin-ualu (88) inklui eskola ida, liu-husi torneira sanulu (10).

Membru komunidade ida kuru hela bee iha toneira foun ida entre toneira 10 ne’ebé eziste daudaun.
Foto: Amy Porritt

“Uluk, ami lao kuze minutu tolu nolu (30) hodi ba kuru bee, no mos gasta tan minutu tolu nolu (30) hodi fila fali,”  Sra. Rita Tilman Magno dehan.
Foto: Amy Porritt

Komunidade mos hola torneira adisional ida no halo instalasaun rasik, tanba sira uza konesimentu ne’ebé sira aprende liu-husi servisu hamutuk ho kontratór iha inísiu projetu hahu.

Membru komunidade, Sra. Rita Tilman Magno dehan “Ami senti kontenti tebes tanba agora bee besik. Ami bele uza bee hodi fase liman, fase ropa, hemu no tein”.

“Uluk, ami lao kuze minutu tolu nolu (30) hodi ba kuru bee, no mos gasta tan minutu tolu nolu (30) hodi fila fali.”

Sistema bee ne’e sei utiliza mos hodi rega aihan sira iha toos sai buras liutan. Komunidade ho toos-nain ssira kuda fehuk, modo no forirai. Sira mos kuda kaffe ne’ebé sira bele faan hodi hetan rendimentu kiik.

Wainhira atu ba vizita komunidade refere, ita tenke lao kuaze oras rua sae foho liu-husi luron ne’ebé nakonu ho fatuk. Sra. Neryl Lewis, Konselor ba Kooperasaun Dezenvolvimentu husi Embaixada Austrália mos liu tiha ona luron ne’e hodi ba inagura sistema bee moos foun iha loron sesta, 26 Setembru 2014.

Sra. Lewis hato’o parabens ba komunidade ba sira nia servisu makas. “Hau komprende katak komunidade ne’e servisu makasa ho kontator atu halo realiza sistema ne’e durante fulan sia nia laran,” nia dehan.

“Hau hato’o parabens ba komunidade iha aldeia Oerema. Hau fiar katak kooperasaun ne’ebé metin entre komunidade sira sei aseguru sistema bee sei hetan manutensaun diak no dura ba tinan barak nia laran.” 



Reprezentante sira husi ekipa programa BESIK no Embaixada Austrália sae ba iha Oerema. 
Foto: Amy Porritt 



Neryl Lewis, Kounselor ba programa Kordenasaun Dezenvolvimentu, Keith Simpson, Asesora ba Servisu Bee Distritál husi program BESIK, no Domingos Soares, reprezentante ba Servico Agua e Saneamento kua fita iha torneira foun.
Foto: Amy Porritt

Asesor Distritu ba Servisu Bee ne’ebé servisu ba programa BESIK, Sr. Keith Simpson, dehan katak komunidade hein kleur tebes ona ba sistema bee ne’e. “Agora bele ajuda ona hodi hadia moris lor-loron no saude ba iha komunidade.”

Nia dehan katak komunidade sira lalin rasik bee kanu, rai henek no besi sira sae ba iha foho tutun.

“Imi nia kontribusaun no servisu makas mak importante tebes ba susesu projetu ne’e. Imi tenke senti ugullu tebes ho susesu ne’e,” nia dehan.
Ekipa iha programa BESIK mos entrega xavi ba komunidade sira atu uza ba halo manutensaun atu nune’e aseguru sistema bee ne’e bele dura batinan barak.

Programa BESIK servisu liu-husi sistema no parseiru governu Timor-Leste nian atu fó servisu ba kompania lokál sira, no asegira kriasaun servisu rejional, no mos fornese formasaun kona-ba hasae konesimentu iha servisu fatin ba kompania sira.

No mos, programa BESIK servisu hamutuk komunidade sira ne’ebé simu sistema bee mos atu suporta saude no sanitasaun diak, no mos ekoraja ema atu fase liman ho sabaun, no mos fo apoiu formasaun ba ekipa komunidade atu halo manutensaun ba sistema bee.

Projetu ne’e gasta orsamentu ho valor liu rihun nen-nulu resin-haat ($US64, 000) dollares amerikanu ou bele dehan dollar atus-ida haat-nulu resin-haat ($US144) ba kada ema ida ne’ebé agora daudaun asesu ona bee moos.